top of page

Toms Poišs: ''Vide, kas ir maģiska, jo ķīmiskā reakcijā satiekas autora veidotās skaņas ar publiku''

Esmu Rīgā piedzīvojis sešus džeza klubus, un katra atvēršanos gaidīju ar lielām cerībām. Varbūt biju gaidījis par daudz, varbūt tās bija neiespējamas lietas laikā vai vietā. Lai vai kā, bet neviena no šīm vietām nespēja izdzīvot, acīmredzot, džeza klubam atrast balansu starp mākslu un komerciālu veiksmi (lasīt - "iziet pa nullēm") ir ārkārtīgi sarežģīti, tā laikam vienmēr ir bijis, Rīgā vai Ņujorkā. Pēc kārtējā kluba fiasko mūziķu aprindās vienmēr notiek aktīvas diskusijas - kas aizgāja greizi. Un jāsaka, ka scenāriji bija dažādi - neveiksmīgas atrašanās vietas, cenu politika, interjers, bet visos bija kas kopējs - atmosfēra nevienā nebija tāda, lai būtu vēlme pašiem mūziķiem tur iegriezties pat tajos vakaros, kad koncerti citur. M/Darbnīcā no pašas pirmās dienas līdz pat šai dienai tāda sajūta ir bijusi, un šis klubs ir mūsu mājas, mūsu bāze, mūsu laboratorija un koncertzāle, mūsu galvenā socializācijas vieta. Kad strādājam pie jaunas mūzikas, tad vienmēr iztēlojamies, kā šo mūziku būs spēlēt M/Darbnīcā, un tas visticamāk, atstāj iespaidu uz to, kāds tad ir gala rezultāts. Klubs kļūst par līdzautoru mūzikas žanram, kas ir ļoti sociāls, kas ir kā švamme, kas dabiski iesūc katru komponentu, kas tam stāvējis līdzās. Vide, kas ir maģiska, jo tur ķīmiskā reakcijā satiekas autora veidotās skaņas ar publikas ausīm. Tāpat kā slavenie Ņujorkas klubi - Birdland, Village Vanguard, un daudzi citi, tāpat kā, piemēram, ierakstu studija Van Gelder Studio ir devuši savu "garšvielu" neskaitāmu mākslinieku daiļradē.

Klubs, kas piedzima ļoti grūtos laikos, ir izdzīvojis, un kļuvis par dzīvās mūzikas centru Rīgā, pulcējot džeza klausītājus, džeza mūziķus, aicinot ārzemju džeza mūziķus, veicot dzīvos ierakstus, organizējot mākslas izstādes un citus radošus notikumus- tas ir apliecinājums, ka brīnumi notiek, un džeza klubs Rīgā var izdzīvot, ja to vada un lolo cilvēki, kas mīl mūziku un mākslu, kas paši ir daļa no šīs vides. Katru reizi, kad kāds no maniem studentiem vai kolēģiem man sajūsmināti stāsta par savu pirmo viesošanos M/Darbnīcā, nevaru nesmaidīt, jo es zinu, cik tas ir svarīgi - atrast savā valstī vietu un vidi, kur esi piederīgs, un redzēt - ka tas ir pa īstam, dzīva mūzika dzīviem cilvēkiem dzīvā džeza klubā.

Atgriežoties pie sākuma tēmas, ir vēl viena lieta, kas kopīga visiem džeza klubiem, kas vairs nav starp mums - tas ir valsts un pašvaldības atbalsta trūkums. Bez tā džeza klubs nevar izdzīvot, ja nenodod savus principus, mūziķus un klausītājus.


In Memoriam

Hamlets, Līze, Parks, City Jazz Club, Pashkevich Jazz Club, Trompete


Ar cieņu,

Toms Poišs, mūziķis, Ventspils Mūzikas vidusskolas Ritma mūzikas un mūzikas tehnoloģiju nodaļas vadītājs


Dalāmies ar Toma Poiša vēstuli, kas ļoti kodolīgi un spēcīgi projicē arī mūsu izjutās un vērtības. Mēs esam par alternatīvo kultūretelpu scēnas attīstību un akurātu atbalstu, jo tieši nevalstiskās kultūrtelpas spēj nodrošināt platformu jaunajiem, kā arī profesionālajiem māksliniekiem radošu brīvību, realizējot projektus, kurus lielām institūcijās nodrošināt ir komplicēti.



28.02.2023

Comentarios


bottom of page