M Džeza Festivālu Tūrē - Orhūsa Kopenhāgena

Teksta autore: Maija Moira Mazanova

Festivāls – Aarhus Jazz Festival

No Koltreina un nakts džemiem līdz jaunās mūzikas balsīm, radošām kopienām un nākotnes sadarbībai

Tikai aptuveni stundas un 20 minūšu lidojuma attālumā no Rīgas — un reizēm arī par nepilniem 30 eiro – atrodas Orhūsa (Aarhus). Dānijas otrā lielākā pilsēta ir pārsteidzoši spēcīgs mūzikas centrs, kurā lielas koncertzāles, neatkarīgas skatuves, izglītības iestādes un pašorganizētas mākslinieku kopienas darbojas kā vienota ekosistēma.

Mūsu ceļojums sākās 3. jūlijā, kad pēc JazzDanmark un Sean-Poul de Fré Gress no BELLEROSE | Creative Agency for Music uzaicinājuma ieradāmies Aarhus Jazz Festival.

Koltreina mūzika pārpildītā Musikhuset

Pirmā vakara centrā bija “Aarhus Jazz Orchestra: Chasing Coltrane feat. Percy Pursglove” — vērienīgs veltījums vienam no nozīmīgākajiem džeza novatoriem Džonam Koltreinam.

Britu trompetists, komponists un improvizētājs Percy Pursglove kopā ar Aarhus Jazz Orchestra un diriģentu Geir Lysne Koltreina mūzikā ienesa savu laikmetīgo redzējumu. Bigbenda jauda, izsmalcinātie aranžējumi un Pursglove brīvā muzikalitāte radīja koncertu, kurā džeza vēsture nevis tika atkārtota, bet turpināta.

Koncerts notika pārpildītajā Musikhuset Aarhus — 1982. gadā atklātajā un šobrīd lielākajā mūzikas namā Ziemeļvalstīs. Gadu gaitā uz tā skatuvēm uzstājušies Rejs Čārlzs, Stens Gets, Dizijs Gilespijs, Hērbijs Henkoks, Deivids Sanborns, Džons Skofīlds un daudzi citi pasaules mūzikas grandi. 

Pilsētas piemērs

Aarhus Jazz Festival laikā visa pilsēta pārvēršas koncertvietā. Festivāls piedāvā vairāk nekā 300 koncertu vismaz 30 dažādās vietās — koncertzālēs, klubos, bāros, muzejos, parkos un publiskajā telpā.

Orhūsas mūzikas dzīves spēks slēpjas tās daudzveidībā. Līdzās Musikhuset, TRAIN un VoxHall darbojas mazas neatkarīgas skatuves, džeza bāri un eksperimentālas kultūrtelpas. Pilsētas kompaktais mērogs, lielais studentu skaits, mūzikas izglītības iespējas un pašvaldības sadarbība ar neatkarīgajām iniciatīvām rada vidi, kurā cilvēki viegli satiekas un idejas ātri kļūst par kopīgiem projektiem.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Institut for (X) bijušajā dzelzceļa kravu teritorijā pie Godsbanen. Kopš 2009. gada tas attīstījies par pašorganizētu bezpeļņas platformu mūzikai, mākslai, dizainam, izglītībai un radošajai uzņēmējdarbībai. Šeit darbojas vairāk nekā 600 kopienas dalībnieku, 90 studiju un darbnīcu, radošie uzņēmumi, biedrības un skolas.

Institut for (X) nav tikai vieta, kur notiek koncerti. Tā ir dzīva laboratorija, kurā cilvēki kopīgi veido savu apkārtni, dalās ar resursiem un atbalsta cits cita idejas.

Cumbiasound — tilts starp kontinentiem

A-Huset jeb Institut for (X) koncertprogrammā dzirdējām Cumbiasound — starptautisku nu-cumbia projektu, kurā Kolumbijas kumbija un Peru chicha sastopas ar regeju, afrobītu, fanku, soulu, džezu un psihedēlisku elektroniku.Grupā muzicēja Lis Flores Varela, Daniel Fridell, Veronica Giraldo un Boogie Castillo. Viņu koncerts bija krāšņa muzikāla saruna starp Āfriku un Dienvidameriku — ritmiska, spontāna un dejojama. Tā bija mūzika bez ģeogrāfiskām robežām, kurā tradīcija kļūst par izejas punktu jaunam, globālam skanējumam.

Nakts džems HeadQuarters

Netālu no Musikhuset atrodas HeadQuarters jeb HQ — viena no Orhūsas nakts mūzikas dzīves raksturīgākajām vietām. Tā izauga no mūziķu dzīvokļa, kurā koncerti notika viesistabā, un 2011. gadā kļuva par publisku koncertvietu.

HQ vada tā līdzīpašnieki Ole Løhde un Amira Gluhic. Koncertprogrammā sastopas džezs, indī mūzika, metāls, elektronika un eksperimentālā skaņu māksla, savukārt vēlāk naktī telpu piepilda disko, funks un souls. Festivāla laikā HeadQuarters ik vakaru kļūst par oficiālo jam session vietu. Mēs piedzīvojām “Late Night Jazz Jam” ar Simon Svinding no De 4 Maver un viņu draugiem. Vietējie jaunie mūziķi, pieredzējuši profesionāļi un starptautiskie viesi satikās uz vienas skatuves.

Profesionālie kontakti pārtop sadarbībā

Nākamajā dienā tikāmies ar kolēģiem no Ziemeļvalstu un Vācijas mūzikas vides: Lukas Bysted no JAZZ9TUS  Aalbourg un Lars Thor Jensen no JazzDanmark, Aarhus Jazz Festival izpilddirektori Marie Nyeng, Marcus Bader no Musikcentrum Syd, Hank Gerth no Jazzbüro Hamburg, Tobi Kirsch no Passionate PR un Sean-Poul de Fré Gress no BELLEROSE.

Tā nebija tikai formāla nozares profesionāļu tikšanās. Sarunās par mūziķu apmaiņu, koncertu organizēšanu un kopīgiem projektiem bija jūtama vēlme veidot ilgtermiņa attiecības starp Baltijas un Ziemeļvalstu mūzikas vidi.

Džeza rotaļlaukums bērniem

Institut for (X) iepazinām arī Aarhus Jazz Festival bērnu programmu — “Jazzlegeplads med En Hemmelig Klub”, ko veido mākslinieki Annabelle Nielsen un Kenn Munk Nielsen.

Bērni no krāsainām kartona formām būvēja, pārkārtoja un no jauna radīja savu vidi, bet mūziķi uz viņu kustībām un konstrukcijām atbildēja ar improvizētu mūziku. Džeza principi — klausīšanās, spontanitāte un savstarpēja reakcija — tika pārvērsti rotaļā.

Šī programma parādīja, ka bērns var būt nevis pasīvs skatītājs, bet pilntiesīgs mākslinieciskā procesa dalībnieks. Tas bija vienkāršs un pārliecinošs piemērs, kā mūzikas izglītību savienot ar brīvu iztēli un kopienas veidošanu.

Sanyu — jaunā balss, kuru drīz dzirdēsim Rīgā

Īpašs atklājums bija Oslo dzīvojošā dziedātāja, dziesmu autore un producente SANYU. Sanyu Christine Nsubuga mūzikā sastopas R&B, souls, džezs, improvizācija, reps un spoken word. Silti vokālie slāņi savijas ar elektroniku, spēcīgu ritmu un brīvu saspēli.

Kopā ar bundzinieku Rino Sivathas, trompetisti un taustiņinstrumentālisti Kristina Fransson un kontrabasistu Joachim Mørch Meyer viņa pārvietojās starp trauslu mieru un eksplozīvu enerģiju. Tas bija ļoti personisks, mūsdienīgs un vienā žanrā neierobežojams koncerts.

Šim stāstam būs turpinājums — Sanyu gaidīsim “PINK NOISE Riga” rudens sesijā no 27. līdz 29. novembrim.

KOOB — brīvība bez žanru robežām

Jaunās un eksperimentālās mūzikas līniju turpināja Berlīnes grupa KOOB. Tās līdere, Minskā dzimusī vokāliste Valeryia Delé, savieno avangarda džezu, soulu, fanku, eksperimentālu hiphopu un runāto vārdu. Kopā ar viņu Seth Sjöström, Gabriel Fitros un pianiste Wolle kura radīja muzikāli un teatrāli neparedzamu priekšnesumu. KOOB mūzikā vienlīdz nozīmīgas bija skaņa, personība un drosme

Krāsaina pastaiga virs pilsētas

Starp koncertiem apmeklējām MUST SEE - ARoS Aarhus Art Museum. Muzeja jumtu vainago dāņu–islandiešu mākslinieka Olafura Eliasona darbs “Your rainbow panorama” — 150 metrus gara apļveida stikla galerija visās varavīksnes spektra krāsās.

Aptuveni 50 metru augstumā Orhūsa un tās līcis ik pēc dažiem soļiem maina krāsu. Pilsēta kļūst zila, dzeltena, sarkana un violeta — it kā skatītājs pārvietotos nevis virs ēku jumtiem, bet pašā gaismā.

Šo krāsaino pastaigu mākoņos iesaku ikvienam, kurš nonāk Orhūsā. ARoS panorāma, Institut for (X) radošā brīvība un festivāla muzikālā daudzveidība lieliski raksturo pilsētu, kurā māksla un kopiena nav atdalāmas.

No festivāla aizbraucām ar jauniem muzikāliem atklājumiem, draudzībām un konkrētām sadarbības iecerēm. Orhūsa parādīja, ka spēcīga mūzikas pilsēta neveidojas tikai no skaļiem starptautiskiem vārdiem. To rada uzticēšanās, pieejamas skatuves, izglītība, profesionālie tīkli un vietas, kurās cilvēkiem ir atļauts eksperimentēt.

Džezs šeit ir ne tikai mūzikas žanrs, bet arī veids, kā klausīties, sadarboties un veidot pilsētu.

Nākamais solis jau ir iecerēts — 2027. gadā Aarhus Jazz Festival skanēs arī Latvijas mūziķu radītā mūzika. Orhūsā aizsāktās sarunas turpināsies Rīgā novembrī, bet jaunā sadarbība starp abām pilsētām tikai sākas.

Festivāls - Copenhagen Jazz Festival

No Jason Moran katarses līdz Jam sessiju rītausmai

Copenhagen Jazz Festival neapšaubāmi ir mans mīļākais džeza festivāls Ziemeļeiropā. Kopš 1979. gada tas ik vasaru pārvērš Kopenhāgenu par vienu lielu koncertvietu. 2026. gadā desmit dienās vairāk nekā 100 skatuves piedāvāja aptuveni 1000 koncertu — klubos, koncertzālēs, kafejnīcās, parkos un pilsētas laukumos. Tieši šī daudzveidība rada sajūtu, ka festivāla laikā visa pilsēta dzīvo džeza ritmā.

Jason Moran

Pirmdienas vakarā, 6. jūlijā, no Orhūsas ieradāmies Kopenhāgenā tieši laikā, lai pulksten 21.00 DR Koncerthuset zālē Studie 2 dzirdētu amerikāņu pianista Jason Moran solokoncertu, kurā viņš interpretēja Duke Ellington mūziku.

Nebaidīšos to saukt par labāko solo klavieru koncertu, ko līdz šim esmu dzirdējusi. Moran nespēlē klavieru taustiņus, bet pašas klavieres, kur melodijas pāriet visaptevrošā biezā enerģijā, kas klasītāja uzmanību notur smalkā pavedienā. Viņš savienoja Ellington mantojumu ar laikmetīgu domāšanu, ritmiskiem lūzumiem un pilnīgu klātbūtni pakāpeniski vedot pretī katarsei. Koncerta noslēgumā to sasniedza visa mūsu komanda — neslēpjot ne asaras, ne apbrīnu. Pēc šādas pieredzes nebija iespējams doties uz nākamo koncertu. Varēju vienīgi iet mājās un vēl ilgi kavēties Moran raidītajos enerģijas viļņos. 

Programma bija saistīta ar 2026. gadā izdoto albumu Jason Moran Plays Duke Ellington, kas tapis pēc sešus gadus ilgas iedziļināšanās komponista mūzikā. Moran interpretācijā Ellington nav muzeja eksponāts. Viņa mūzika elpo, mainās un runā ar šodienas klausītāju.

Maijā biju dzirdējusi Jason Moran kopā ar Trondheim Jazz Orchestra — tas bija maģisks un neparedzams ceļojums ar atgriešanos mājās. Solokoncerts Kopenhāgenā atvēra pavisam citu muzikālās apziņas plašumu.

Pilsēta pulsē džezā

Kopenhāgenā stāsts nav tikai par džezu, bet arī par to, kā pilsēta elpo vienotā plūdumā ar mūziku. Protams, ka M/House of Jazz pastiprināinti interesē vieta, kur šī mūzika notiek. Festivāla laikā paspēju apmeklēt vairākas ļoti atšķirīgas koncertvietas, bet šis saraksts ir leģendārs un paliek nemainīgs - Iesaku!

Hotel Cecil pašreizējā veidolā darbojas kopš 2018. gada, taču tā telpām ir daudz senāka vēsture. Tās atrodas 1936. gadā celtajā Kvindernes Bygning, kur savulaik darbojās Dānijas Karaliskā teātra Gråbrødrescenen un vēlāk Copenhagen Jazzhouse. Šodien tā ir intīma, aptuveni 350 klausītāju koncertvieta, kur līdzās džezam skan arī roks, elektroniskā mūzika un citi žanri.

Pavisam cita vēsturiskā klātbūtne jūtama leģendārajā "Jazzhus Montmartre". Klubs dibināts 1959. gadā un 20. gadsimta 60. un 70. gados kļuva par vienu no nozīmīgākajām džeza vietām Eiropā. Šeit regulāri spēlēja Dexter Gordon, Ben Webster, Stan Getz un Kenny Drew, sadarbojoties ar tādiem dāņu mūziķiem kā Niels-Henning Ørsted Pedersen un Alex Riel. Pēc darbības pārtraukuma Montmartre 2010. gadā atgriezās savā vēsturiskajā adresē Store Regnegade. Nelielajā, tikai 86 klausītājiem paredzētajā zālē robeža starp skatuvi un publiku gandrīz izzūd.

Galathea Kroen darbojas kopš 20. gadsimta 50. gadiem — visbiežāk par tās dibināšanas gadu tiek minēts 1958. gads. Vietu izveidoja Ole Reimann, kurš bija piedalījies otrajā Galathea zinātniskajā ekspedīcijā. No ceļojuma atvestie priekšmeti joprojām veido savdabīgo interjeru. Galathea Kroen vienlaikus ir krogs, restorāns, neliels muzejs un koncertvieta ar plašu džeza un blūza ierakstu kolekciju.

Mūsdienīgāku Kopenhāgenas seju parāda Apollo Bar Kunsthal Charlottenborg pagalmā. To 2017. gadā atvēra šefpavārs Frederik Bille Brahe. Apollo ir muzeja restorāns un sabiedriska tikšanās vieta, kas festivāla laikā pārtop arī par brīvdabas koncertskatuvi. Šeit vizuālā māksla, ēdiens un mūzika kļūst par vienas pieredzes daļām.

Savukārt HUSET darbojas kopš 1970. gada un ir Dānijas pirmais kultūras nams. Tas radās laikā, kad Kopenhāgenas pašvaldība ēku nodeva hipiju un mākslinieku grupai, kura vēlējās radīt demokrātisku kultūras tikšanās vietu jauniešiem. Arī šodien HUSET balstās brīvprātīgo, neatkarīgo rīkotāju un alternatīvās kultūras kopienu sadarbībā. Vairākos ēkas stāvos notiek koncerti, teātra izrādes, kino seansi un starpdisciplināri projekti, tādēļ pati vieta atgādina vertikālu festivālu.

Leģendārai Jam session līdz 4:00

Kopenhāgenas džeza dzīvi nevar izprast bez tās jam session tradīcijas. Viena no svarīgākajām vietām ir La Fontaine — Dānijas vecākais joprojām aktīvais džeza klubs, kas darbojas kopš 1959. gada. Te spēlējuši Ben Webster, Dexter Gordon, Niels-Henning Ørsted Pedersen, Alex Riel un Marilyn Mazur. Reiz klubā negaidīti ieradās arī Lady Gaga un pievienojās vietējiem mūziķiem uz skatuves. Šādi neparedzami vakari ir daļa no La Fontaine būtības.

Vēl senāka ir Drop Inn vēsture. Tas tika atvērts 1934. gadā kā restorāns ar kabarē priekšnesumiem, bet vēlāk kļuva par patvērumu Kopenhāgenas bohēmai — aktieriem, māksliniekiem, mūziķiem un politiski aktīviem brīvdomātājiem. Šeit skanēja dzīvais džezs, bet slepenus koncertus pirms turnejām esot spēlējusi arī grupa Gasolin. Šodien Drop Inn piedāvā dažādus mūzikas žanrus, taču regulārās jam session un Copenhagen Jazz Festival vakari joprojām ir nozīmīga tā identitātes daļa.

Mācīties no tiem, kuri veido vidi un domā ilgtermiņā

Tikāmies ar draudzīgo JazzDanmark komandu un tās sadarbības partneriem. Īpašs prieks bija satikt vadītāju Eva Frost un mūsu projektu kordinatoru  Lars Thor Jensen. Mēs uzmanīgi klausījāmies, vērojām un mācījāmies, kā šī 7 cilvēku komanda strādā un cik mūziķiem draudzīga, atvērta un atbalstoša var būt nacionāla džeza organizācija.

Tas ir viens no labākajiem piemēriem, ko ar prieku pieņemam un no kura mācāmies, veidojot Jazz Latvija. Svarīga ir ne tikai projektu īstenošana, bet arī spēja sadzirdēt mūziķus, savienot cilvēkus un radīt vidi, kurā sadarbība var augt dabiski.

Mūsu profesionālo un draudzīgo sarunu un koncertu gids bija Sean-Poul de Fré Gress, bukinga aģents un konsultants no Dānijas aģentūras BELLEROSE - Tas ir cilvēks kurš pazīst visus, atcerās visus un ir sajūsmā par to,ar ko nodarbojās. Nebeidzams pozitīvās enerģijas lādiņš, kura klātbūtnē veidojas jaunas draudzības un interesanti piedzīvojumi. Burvīgā Sacha Kjoller no KANT aģentūras un abi kopā pārstāv JAZZBYEN, kas ir a community-run digital platform and B2B directory connecting independent jazz artists, venues, and organizers across the Baltic Sea region. Jaunajiem mūziķiem iesaku apskatīt: https://balticartistsindevelopment.squarespace.com/

No Vācijas iepazinām Tobi Kirsch no Passionate PR, kā arī Réka Csorba, un Hanns-Christian “Hank” Gerth no Jazzbüro Hamburg. Starptautisko profesionāļu lokā sastapām arī Sarah Weller, leģendārā Londonas kluba Ronnie Scott’s Jazz Club galveno koncertprogrammas veidotāju ar kuru kopā baudijām vakariņas un turpmākos koncertus. Varbūt arī Latvijas sastāvs skanēs šajā leģendārajā klubā. Tad jau dzirdēsim :)

Šeit kontakti neveidojas, vienkārši apmainoties ar buklētiem. Tie rodas kopīgās sarunās, dalītās pieredzēs, klausoties koncertus un domājot par to, ko varam radīt kopā. Patiesa klātbūtne un jaunu sadarbību sākums.

Simts gadi džeza Dānijā

Pirmo reizi uz Copenhagen Jazz Festival devos ar Dānijas Kultūras institūta atbalstu. Paldies Simon Drewsen Holmberg. Jau nākamos piecus gadus pēc savas iniciatīvas atgriezos Kopenhāgenā, lai klausītos, pieredzētu un mācītos no vienas no spēcīgākajām džeza vidēm Ziemeļeiropā.

2026.gadā Dānija atzīmē simbolisku džeza simtgadi — Dansk Jazz 100 

Pirmo zelta laikmetu Dānijas džezs piedzīvoja 20. gadsimta 30. un 40. gados. Savukārt 60. gados Kopenhāgena kļuva par starptautisku džeza galvaspilsētu, kurā ilgstoši dzīvoja un spēlēja vairāki nozīmīgi amerikāņu mūziķi - Deksters Gordons, Bens Vebsters, Kenijs Drū, Sahibs Šihabs, Idrīss Suleimans un Stafs Smits, Stan Getz un kontrabasists/čellists Oscar Pettiford. Dānijas džeza spēks joprojām ir zinātkāre, atvērtība un starptautisks skatījums — cieņa pret tradīciju bez bailēm to pārveidot.

Šo vēsturi var sajust arī publikā. Koncertus apmeklē visu paaudžu klausītāji. Viņi ir izglītoti klausīties — ne obligāti akadēmiskā nozīmē, bet ar spēju būt klātesošiem, sadzirdēt nianses un brīvi reaģēt, nekautrējoties no savām emocijām.

Dodoties uz ieplānoto koncertu, pa ceļam iespējams nejauši noklausīties vēl vismaz divus. Pastaiga pa dizaina piepildīto pilsētu kļūst par papildu baudījumu, nevis tikai pārvietošanos starp koncertvietām.

Man palaimējās piedzīvot Kopenhāgenu + 28 grādu karstumā. Publisku peldvietu, zaļu skvēru un nelielu veldzes saliņu karaliskajā pilsētā netrūkst. Viss šķiet pārdomāts, bet galvenais pārvietošanās līdzeklis joprojām ir velosipēds — bieži ar lielu Christiania stila kasti priekšā, kurā var pārvadāt bungas, basu, sievu, suni un bērnus.

Arī man palaimējās tieši šādā kastē pārvietoties no koncerta uz koncertu. Kā laimīgs suns, pilnā smaidā un ar vēju sejā, viegli slīdēju pa veloceliņu cauri visai pilsētai.

Christiania Jazz Club — Kur pazūd laiks

Pavisam citāda, bet man tuva Kopenhāgenas džeza pasaules daļa ir Christiania Jazz Club, kur Paskals uzmet man īsu skatu pārpildītajā klubā, pamāj ar galva un saka ka esmu sarakstā. Pieks atgriesties vienmēr.

Klubs tika atvērts Operaen ēkā ap 2002. gadu un jau nākamajā gadā pievienojās Copenhagen Jazz Festival programmai. Christiania Jazz Club jeb Christianias Jazzklub & Børneteater atrodas pie kādreizējās Pusher Street. Tas ātri kļuva par kulta vietu mūziķiem un džeza cienītājiem — telpu, kur koncerti dabiski pāraug nakts jam session un kopā satiekas dažādu paaudžu mākslinieki. 

Šeit dzirdēju vienu no spilgtākajiem jaunās paaudzes dāņu pianistiem — Rasmus Sørensen, kurš skanēja skanēja virtuozi, brīvi un dzīvi — kopā ar Felix Moseholm pie kontrabasa un amerikāņu bundzinieku Michael Ode.

Sørensen 2018. gadā pārcēlās uz Ņujorku, saņemot pilnu stipendiju studijām Manhattan School of Music. Tur viņš spēlēja tādās džeza vietās kā The Jazz Gallery, Smalls un Mezzrow. Pēc atgriešanās Kopenhāgenā 2023. gadā pianists izdeva albumu Balancing Act kopā ar Kendrick Scott un Alex Claffy. Tam sekoja Danish Music Awards Jazz tituls “Gada mūziķis” 2024. gadā un Ben Webster balva 2025. gadā.

Pie ieejas kolotīti kungi par mūziku savāc ziedojumus — tikai skaidrā naudā, protams. Arī tas pieder pie šīs vietas neatkārtojamā rakstura. Aizkulisēs baltām flīzēm klāta, cigarešu dūmu piesūkusies virtuve, bet mūzika mēdz beigt skanēt tikai ap saullēktu. Te nav vajadzīga perfekta fasāde. Svarīgākais ir tas, kas notiek starp mūziķiem un klausītājiem.

Es vēl paspēju piedzīvot Christiania laikā, kad tās brīvdomātāju un brīvgaru pasaule mutuļoja zaļos dūmos. Tagad rajonā ir arvien vairāk tūristu, kuri meklē savu bezkofeīna karameļu latte ar bezlaktozes mandeļu pienu. Tomēr Christiania Jazz Club viss joprojām ir pa īstam.

Tieši šādu kontrastu dēļ Copenhagen Jazz Festival man ir tik īpašs. Vienā vakarā džezs var izskanēt kā katarse lielā koncertnamā, bet nākamajā — turpināties līdz rītausmai nelielā klubā Christiania sirdī.

7 dienās dzirdēti apmēram 25 koncerti

Septiņās festivāla dienās dzirdēju vēl vairākus ļoti atšķirīgus projektus, kas labi parādīja Kopenhāgenas mūzikas dzīves plašumu — no globāliem ritmiem un elektronikas līdz brīvai improvizācijai.

Candura savieno Brazīlijas MPB, bosanovu un sambu ar itāļu disko, turku fanku un laikmetīgu indīpopu. Blīvi ritmi, daudzslāņaini vokāli, taustiņinstrumenti un perkusijas radīja krāsainu skanējumu bez ģeogrāfiskām robežām.

HUSET zālē Xenon Ida Duelund kopā ar Isak Schiødt pārstāvēja festivāla eksperimentālāko pusi. Kontrabasiste un vokāliste Ida Duelund kopā ar savu ansambli veidoja brīvu kompozīcijas, improvizācijas un vizuālās mākslas kolāžu. Savukārt Isak Schiødt solo saksofona priekšnesumā izmantoja minimālistiskus atkārtojumus, elpu, virstoņus un instrumenta taustiņus kā perkusiju. Viņa mūzikā bija saklausāmas gan ambientās un tehno mūzikas, gan Johana Sebastiāna Baha atbalsis.

Hotel Cecil dzirdēju jauno Dāņu modernā džeza sensāciju - OTOOTO, kopā ar Sofie Birch meditatīvā elektronika un plašās, atmosfēriskās skaņu ainavas sastapās ar neo-soula, modernā džeza un R&B ritmiem. Tas bija divu atšķirīgu muzikālo pasauļu dialogs, kurā elektronika organiski savienojās ar dzīvu ansambļa skanējumu.

Viens no festivāla galvenajiem varoņiem neapšaubāmi bija Kresten Osgood — viens no redzamākajiem un aktīvākajiem Kopenhāgenas bundziniekiem - Leģenda! Festivāla laikā viņš dažādos sastāvos nospēlēja 36 koncertus — gandrīz veselu festivālu festivālā.

Faust/Pilgaard bija divu ļoti spilgtu personību saruna. Igaunietes, kas šobrīd jau vairākus gadus dzīvo Kopenhāgenā, Maria Faust altsaksofons un Lars Bech Pilgaard ģitāra satikās brīvā improvizācijā, kur liriskas līnijas mijās ar raupjām skaņu faktūrām, troksni, klusumu un koncentrētu savstarpējo klausīšanos.

Savukārt Spacelab — Hess/AC/Hess pusnakts koncerts apliecināja ilgstošas muzikālas draudzības spēku. Pianists Nikolaj Hess, kontrabasists AC un bundzinieks Mikkel Hess ir muzicējuši kopā vairāk nekā 30 gadus. Viņu trio svarīgākais bieži atrodas tieši starp notīm — smalkās niansēs, klusumā un intuitīvā saspēlē. Spacelab pusnakts koncerti jau kļuvuši par ilggadēju Copenhagen Jazz Festival tradīciju.

Un vēl palika daudzi, daudzi koncerti, uz kuriem nepaspēju. Varbūt tieši tā ir viena no Copenhagen Jazz Festival lielākajām greznībām — nav iespējams dzirdēt visu. Atliek izvēlēties, ļauties nejaušiem atklājumiem un noteikti nākamgad atgriezties Kopenhāgenā. Šis ir izglītojošs process, pieredze un muzikālā izglītība. Es ļoti mīlu šo mūziku un cilvēkus tajā. 

Uz tikšanos M/House of Jazz Riga.